Viss sākās gaužām triviāli
Ap 2002. gada decembri datorgrafiķis Artis Buks piepelnījās kādā no reklāmas aģentūrām. Kādu trešo reizi izdzirdot bosa norādījumu "mākslu vari taisīt mājās, bet šeit tev jāvizualizē klienta un mārketinga guru vēlmes", viņš patiesi mājās pieķērās uztaisīt ko "paša priekam". Tā kā Latvijā plakātu izstādes nebija notikušas gandrīz vai jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, plakāts kā žanrs bija miris (vienīgi Juris Dimiters nebija metis out krūmos un ko darīja), iespēju izstādīties nebija nekādu.
Sēžot amata brāļu kompānijā pie alus kausa un spriedelējot par Neko, dizaineram Guntim Svikulim radās doma, ka arī viņš un Vītols Egīls varētu atminēties Akadēmijā mācīto, uzmunstierējot kādu plakātu, un tad jau varētu pat mazmazītiņu izstādīti noorganizēt. Apzvanījām vecos metrus, 80. gadu dižgarus, aicinot nākt bariņā, tak praktiski visi, izņemot Juri Dimiteru, atteicās piedalīties - daudz darbu, maz laika, sava prieka pēc neniekosies. Tā 2003. gada agrā pavasarī tapa pirmā plakātu izstāde "Asins pārliešana".
Ap šo laiku grupa sāka sevi dēvēt par "Suņa sirdi" - pirmā izstāde norisa krodziņā "Andalūzijas suns", kur otrajā stāvā bija kinoteātris "K Suns", visiem pie sirds gāja Bulgakovs, - tas šķita atbilstoši gan videi, gan tam, kādu vietu un lomu redzējām plakātam kultūrvidē.
Tā kā ar katru izstādi parādījās aizvien jauni domubiedri, jauni darbi, jaunas ieceres, nācās 2004. gada 7. janvārī piereģistrēt sabiedrisko organizāciju (sākot ar 2006. gadu biedrību), lai varētu meklēt un piesaistīt kādu nebūt finansējumu, bez kura lielākas akcijas neuztaisīsi.
Grupas koncepcija pagaidām ļoti vienkārša: darbs gadu no gada tikai vizualizējot klientu vēlmes iesūc kā purvs un saēd radošu personību kā rūsa - tev ir smalka vizītkarte, bet sapņi aizmirsti, un bez pasūtījuma tēmas aizvien retāk spēj ko radīt pats, savam priekam - tāpēc te Suņa Sirdij pievienojas tie, kuriem vēl ir dzirkstele sirdī: izdomājam tēmu, zīmējam, sameklējam telpas, izstādāmies. Jebkurš var piedalīties, arī Tu! Pievienojies! :
Biedrības sabiedriskā labuma statuss atvieglo sponsoru piesaisti, bez kuriem dažkārt neiztikt. Bez tam biedrības juridiskais statuss ļauj tajā iesaistīties kultūras menedžeriem un izstāžu kuratoriem, kuriem kā biedrības pārstāvjiem ir daudz vieglāk noorganizēt izstādi vai akciju, ko tie kā privātpersonas nevarētu pacelt.
Piemēram, 2006. gadā Suņa Sirds juridisko statusu un kontu izmantoja mākslas zinātniece Ramona Umblija, organizējot līdz šim lielāko plakātu izstādi Baltijā "Publiskie spoguļi" (Rīgā, iztāžu zālē "Arsenāls" 3.10.-19.11.2006.) un sociālā plakāta konkursu "Urna 2".
Tā kā aicinām pievienoties ne tikai plakātu zīmētājus, bet arī kultūras menedžerus un izstāžu kuratorus, piemēram, kaut noorganizējot kubiešu, ķīniešu u.c. interesantu reģionu plakātistu izstādes te, bet Latvijas plakātistu izstādes - tur.
|
|
|
